Arts
Sākot jauno sezonu, Rēzeknes teātra "Joriks" līdzšinējo māksliniecisko vadītāju Iļju Bočarnikovu nomainījis režisors Mārtiņš Eihe. Bočarnikovs darbu teātrī sāka pirms četriem gadiem, šajā laikā ir nodibināta latviešu trupa un ir izdevies kļūt par nominantiem "Spēlmaņu naktī". Turpinājumā par teātra Joriks jaunumiem un mākslinieciskā vadītāja, režisora Mārtiņa Eihes radošajām iecerēm. “Mīlestības vēstules” ir teātra “Joriks” jaunākā izrāde Mārtiņa Eihes režijā. Tas ir stāsts par Melisu un Endrū, kas, sākot jau no bērnības, piecdesmit gadu garumā raksta vēstules, kļūstot viens otram par uzticības personu, draugu un mīļoto. Lasot vēstules rit dzīve, tiek dibinātas ģimenes, piedzīvotas vilšanās, abiem saprotot, cik patiesībā daudz viens otram nozīmē. Izrāde, kas skatītājos raisīja asaras. “Tas, kas emocionāli uzrunāja, bija ļoti dzīvas, īstas, patiesas emocijas, kuras mums katram ir tuvas un katrs var sasaistīt to ar savu dzīvi, savām emocijām. Redzēt, kā divu cilvēku attiecības izaug no bērnības uz vecumu un vienalga paliek tikpat tuvas, tikpat mīļas, tik pat sirsnīgas, ir ļoti aizkustinoši,” saka skatītāja. Lai gan šī ir teātra jaunās, 31.sezonas atklāšanas izrāde, režisors Mārtiņš Eihe atzīst, ka to var dēvēt arī par iepriekšējās sezonas noslēgumu, jo iestudēšanas procesu pārtrauca ārkārtējā situācija. Jāteic, šajos nebūt ne kultūrai vienkāršajos nosacījumos, kad jāpielāgojas un jāmeklē jauni risinājumi, lai teātrī dzīve turpinātos, Mārtiņš Eihe ir kļuvis par teātra “Joriks” māksliniecisko vadītāju. “Viens mērķis, lai mēs šeit nerunājam par diviem dažādiem ansambļiem-krievu, latviešu, ka mums ir viens ansamblis, kurš iestudē gan krieviski, gan latviski, gan arī bilingvāli. Un arī likt uzsvaru uz latgaliešu valodu. Tā kā mēs atrodamies Latgales kultūrtelpā, man liekas, ka tas ir zināmā mērā pat pienākums teātra – rūpēties par to, lai tas tiktu saglabāts,” par jauno teātra sezonu un mērķiem, kļūstot par teātra “Joriks” māksliniecisko vadītāju, stāsta režisors Mārtiņš Eihe. “Un otrs, veikt nākošo soli attīstībā, ja mēs zinām teātra vēsturi, tad skatīties, kā mēs varam tikt tālāk, kaut kur augstāk. Jo tas, ko Iļja ir izdarījis pēdējo pāris gadu laikā, manuprāt, ir diezgan nozīmīgi teātra attīstībā, sakārtojot repertuāra sistēmu, sakārtojot visu patiesībā administrēšanu, saimniecisko darbību. Tādā ziņā man liekas, ka tas ir, tagad ir tikai jāiet tālāk uz priekšu, izvirzot jaunus mērķus,” turpina Mārtiņš Eihe.