Arts
Aizvadītajā nedēļas nogalē Tallinā norisinājās mūzikas festivāls un konference „Tallinas mūzikas nedēļa” – tāpat kā daudzi kultūras notikumi, arī šajā savas korekcijas veikuši ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie drošības pasākumi. Un tomēr, notikuši 25 koncerti, iepazīstinot apmeklētājus ar pāri pār simts muzikālajām apvienībām un solo māksliniekiem. Latvijas mūziķi Tallinas mūzikas nedēļā par klausītāju trūkumu nevarēja sūdzēties, kaut arī iepriekšējos festivāla gados publikas apjoms ir bijis lielāks. Smagās mūzikas cienītājus Telliskivi radošā kvartāla koncertvietā “Sveta Bar” priecēja grupa “TESA”, kura šo piektdien aicina klausītājus uz sava jaunā albuma “Control” prezentācijas koncertu Āgenskalnā, kādreizējā Latvijas Televīzijas redakciju ēkā. Ar grupas mūziķiem Kārli Toni un Jāni un Dāvi Burmeisteriem pārrunājam, kāds ir līdzšinējais klausītāju un kritiķu novērtējums, jo albuma atklāšanas koncerts bija paredzēts jau martā. Mūzikas novirziens šūgeizs – drīmpops nozīmē sapņainu, meditatīvu skanējumu, kurā būtiska loma ir tā dēvētajai skaņas sienai, proti, konstantam melodiskam pamatam, kuru papildina vokāls vai ritma ilustrācijas. Šajā žanrā spēlē grupa “Tribes of The City”, kura pērn triumfēja mūzikas ierakstu balvā “Austras balva”. Tallinā grupa spēlēja kompozīcijas gan no pēdējā albuma “Rust and Gold”, kā arī no agrākiem ierakstiem. Neskatoties uz Covid-19 sagādātajiem apgrūtinājumiem, norit darbs arī pie jauna albuma, un par to plašāk stāsta mūziķis Sergejs Jaramišjans. Tallinas mūzikas nedēļas vadītāja kopš tā pirmsākumiem 2009. gadā ir Helēna Sildna. Viņai jautāju, kādi resursi bija radošās komandas rīcībā, lai tiktu galā ar neparedzētu uzdevumu – rīkot divus dažādus festivālus – vienu pirms Covid-19 krīzes un otru, jau rēķinoties ar jaunajiem apstākļiem. "Ir dažādu veidu resursi, kuri mums palīdzēja – visvairāk, protams, mūsu komandas cilvēki viņu enerģija un pašaizliedzīgi veltītās darba stundas. Jo, kā jau jūs minējāt, šogad mums tiešām bija jāorganizē divi festivāli viena vietā, pie tam, tas jādara pandēmijas apstākļu drošības noteikumu ietvarā. Izmaiņas notika nemitīgi – te kāda no festivāla dalībvalstīm tika iekļauta karantīnas zonā, te kāda cita nelaime. Katrā ziņā, mēs noteikti nebūtu tikuši galā bez mūsu sponsoru un sadarbības partneru palīdzības,"a tzīst Helēna Silda. "Šogad pirmo reizi izmēģinājām jaunu modeli – piedāvājām cilvēkiem iegādāties dārgākas biļetes, kā sava veida papildus ziedojumu jau tā diezgan augstajai biļetes cenai, kas ir vidēji 75 eiro. Atsaucība bija liela, un tas mūs nodrošināja ne tikai ar finanšu resursiem, bet stiprināja radoši, dodot lielu iedvesmas devu – tāpēc, ka ir ļoti svarīgi apzināties, ka sava mērķa sasniegšanā neesi viens un vari uzticēties gan uz saviem sadarbības partneriem, kuri ir ar mums kopā jau vairākus festivālus, gan arī uz pašiem apmeklētājiem, kuri izvēlējās atbalstīt mūs šajos, nepavisam ne vieglajos un vienkāršajos laikos," turpina Helēna Silda. Tallinas mūzikas nedēļa vēl bez koncertiem savā programmā iekļauj arī konferenču un industrijas tirgus programmu. Vienā no paneļdiskusijām piedalījās arī Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljuaida. Turpinājumā fragments no diskusijas, kurā jautājumu prezidentei uzdod Tallinas mūzikas nedēļas vadītāja Helēna Sildna.