Arts
Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo novus" šogad norisināsies no 28. augusta līdz 10. septembrim. Tā būs 15 izrāžu un performatīvu izstāžu programma, kas notiks Rīgas un Cēsu publiskajā iekštelpā un ārtelpā, kā arī vairākās privātās telpās. Kā laika gaitā mainījies Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo novus" un kādēļ šogad programmas centrā ir izvēlēti laiks, telpa un kopradīšana kā laikmetīgā teātra pamatprincipi, Kultūras Rondo pārrunājam ar festivāla māksliniecisko vadītāju, Jaunā teātra institūta direktori Gundegu Laiviņu. ""Homo novus" šogad paliek 25 gadi, un, protams, ka mēs bijām izveidojuši diezgan lielu programmu, kas viss bija jāatceļ un jāpārskata. Divu mēnešu laikā jārada no jauna, un tā atziņa ir, ka patiesībā ļoti ātrā tempā var izdarīt diezgan lielas lietas," atzīst Gundega Laiviņa. "Mēs faktiski sākām veidot programmu tādiem apstākļiem, kādi bija ārkārtas situācijas laikā, kad tuvāk par diviem metriem drīkst atrasties tikai divi cilvēki. Un protams, ka tagad tās slūžas drusku palaistas vaļīgāk, bet tik un tā liela daļa izrāžu ir divu cilvēku tikšanās," par festivāla programmas izveides principiem stāsta Gundega Laiviņa. Jubilejas festivāla programma pilnībā atcelta, saprotot, ka starptautiskā ceļošana ir ļoti mainīgs un neskaidrs process un nevar būvēt festivālu, kas ir atkarīgs no ceļošanas iespējām. "Tāpat toreiz, aprīlī, maijā, kad mums bija jāpieņem šie lēmumi, sapratām, ka mēs pārāk maz zinām par pulcēšanās iespējām rudenī. Līdz ar to mēs nolēmām sākt visu no nulles. Un sākt no nulles ne tikai tādā tehniskā ziņā, kā festivālam noritēt pulcēšanās ierobežojumu apstākļos, bet arī konceptuālā ziņā, jo bija skaidrs, ka notiek kaut kādas milzīgas pārbīdes pasaules kārtībā un tajā, kā mēs, kā sabiedrība, dzīvojam, kā mēs, kā indivīdi komunicējam un esam kopā ne tikai savā starpā, bet arī ar dažādiem dabas elementiem, šai gadījumā mazo vīrusu. Un likās, ka arī par to ir būtiski runāt, par to vienkārši jārunā, un šai ziņā "Homo novus" un festivāla formāts vispār ir ļoti pateicīgs, jo var diezgan ātri reaģēt uz šādām izmaiņām," skaidro Gundega Laiviņa. Festivāla programmu veido starptautisku mākslinieku kopradīti darbi, latviešu mākslinieku jaundarbi, kā arī izrādes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar dažādiem cilvēkiem, kopienām, skatītājiem, pilsētvidi un to apdzīvojošiem elementiem. Programma pieejama internetā. Festivāla norises rīkotāji aicina apmeklēt bez maksas. Vienīgi vairākiem apmeklējumiem ir iepriekš jāreģistrējas, tas saistīts ar dažu izrāžu struktūru, kā arī Covid-19 situāciju. "Festivāls ir bez maksas. Iemesli tam ir divi. Mēs iebilstam vai reaģējam uz mākslas satura arvien lielāko ekskluzivitāti, kad pasākumos ir maz vietas un dārgas biļetes, faktiski mēs atgriežamies pie tā, ka māksla ir pieejama cilvēkiem, kuriem ir līdzekļi un kuri var atļauties šo ekskluzīvo iespēju. Mēs negribētu, lai tā notiek," skaidro Gundega Laiviņa. "Otrs iemesls - mēs tik dziļi ieteicamies pilsētā, veidojam visu kopā ar iedzīvotājiem, mēs visi esam līdzradītāji, līdz ar to kādam prasīt par to maksāt būtu negodīgi." Ieskatam arī stāsts par trīs festivāla darbu tapšanu.